Cilvēka dzīvē ūdenim ir ļoti liela nozīme, tāpēc straujajā būvniecības un mājokļu attīstības procesā nepārtraukti jādomā, kā šo dabas resursu saglabāt pēc iespējas labāk. Milzīga nozīme teir pareizai notekūdeņu novadīšanas un attīrīšanas sistēmu izbūvei.
Par notekūdeņu novadīšanu un attīrīšanu jādomā jau projekta izstrādes stadijā, lai jaunajai mājai varētu izbūvēt mūsdienīgu un drošu notekūdeņu sistēmu.
Kur ņemt ūdeni
Lielpilsētās arī jaunbūvju īpašniekiem ir iespējas pieslēgties kopējam ūdensapgādes un kanalizācijas tīklam. Tas ir samērā labs variants, jo nav jādomā par dzeramā ūdens piegādi, tāpat atkrīt novadūdeņu jautājuma risināšana. Protams, ka ūdens no avota vai pazemes slāņiem teorētiski skaitās tīrāks un veselīgāks. Taču daudzviet pazemes ūdeņos ir konstatēts piesārņojums. Tas nozīmē — ja vēlaties pie jaunā mājokļa urbumu, tad pirms tam jāveic rūpīga izpēte.
Lauku iedzīvotājiem šajā ziņā ir vieglāk. Ja mājas tuvumā ir avots, tā ūdens der gan pārtikā, gan veļas mazgāšanai, gan citām sadzīves vajadzībām. Atliek ierakt zemē pāris grodu, kur ūdenim uzkrāties un parūpēties par tā nokļūšanu mājā. To var paveikt ar visparastāko sūkņu palīdzību. Grodiem vēl vajag izveidot pārsegumu, lai vienkāršajā ūdens krātuvē neiekļūst lapas un dažādi gruži. Grodu akas ir visvienkāršākā ūdens saņemšanas sistēma. Zinātāji teic, ka īsto ūdens “dzīslu” visprecīzāk protot noteikt rīkstnieki. Ticēt tam vai nē, tā ir katra privāta izvēle. Diezgan plaši lietots paņēmiens ir ūdens ieguve ar spices palīdzību. Šo sistēmu ieteicams pielietot vietās, kur virsējie gruntsūdeņi nav pārāk kvalitatīvi. Spici iedzen apmēram divdesmit metru dziļumā, kur ūdens ir tīrāks. Tāpat iespējams pasūtīt arī artēziskās akas urbumu, kas dos daudz lielāku ūdens kvalitātes garantiju, taču maksās arī pietiekami dārgi — vairākus tūkstošus latu. Artēziskajām akām tiek izdota speciāla pase un veikta ūdens ķīmiskā sastāva analīze.
Attīrīšanas ierīces
Ūdens attīrīšanas ierīces mājā ierīko atkarībā no tā, kāda konkrētajā apriņķī ir ūdens kvalitāte. Latvijā prakse rāda, ka bieži jāattīra ūdens ar lielu dzelzs un kaļķa saturu.
Visprimitīvākā saimniecībā zināmā mehāniskā ūdens attīrīšanas ierīce ir krūze — filtrs, kas darbojas pēc vienkārša principa. Ūdeni lej augšējā traukā, zem kura novietots nomaināms attīrīšanas filtrs.
Caurteces filtrus uzstāda uz ūdensvada netālu no krāna — tā, lai nefiltrētos viss lietojamā ūdens apjoms, bet tikai dzeramais. Tikai jāraugās, lai filtrs tiktu uzstādīts pareizi, pretējā gadījumā samazināsies tā kalpošanas laiks, un maināmie kārtridži ātri piesārņosies. Caurteces filtru uzdevums ir attīrīt ūdenino sīkajām mehāniskajām daļiņām, atdzelžot un mīkstināt. Atgriezenisko filtru sistēma savukārt attīra ūdeni gan no mehāniskajiem, gan organiskajiem un bakterioloģiskajiem piesārņojumiem. Tai uzstāda atsevišķu krānu.
Kanalizācijas iespējas
Pilsētās un ciematos visērtākais un pareizākais risinājums ir pieslēgšanās kopējam kanalizācijas tīklam. Reizē ar māju nāksies izbūvēt arī savienojumu ar kopējo tīklu, un jautājums atrisināts. Tomēr atkarībā no jaunbūves atrašanās vietas varētu būt iespējami arī citi risinājumi. Piemēram, bioloģiskās attīrīšanas iekārtas, nosēdakas ar izvešanu uz attīrīšanas ietaisēm, kā arī trīs kameru septiķakas. Pēdējā ir samērā populāra lieta, un sistēmas būtība ir vienkārša. Tiek izbūvētas trīs hermētiskas, savienotas akas. Pirmajā paliek lielākā daļa nosēdumu, uz otro aizplūst daļēji attīrīti notekūdeņi, bet trešajā tie nonāk vēl tīrāki. Pēc tam ūdeņi nokļūst drenāžas sistēmā, kur tie tiek filtrēti caur smiltīm.
Teksts :autore G,kārkliņa.